Manā ģimenē zupas ir goda vietā, un es tās parasti vāru lielajā piecu litru katlā, lai pietiktu vismaz divām dienām. Reizēm vakarā, kad mājas darbi apdarīti un bērni nolikti gulēt, es vienkārši piemirstu, ka katls vēl stāv uz plīts dzesēties…
Vasaras tveicē vai pat siltā rudenī, kad virtuvē ir pietiekami silts, šāda aizmāršība parasti beidzas ar to, ka no rīta viss darbs ir vējā un zupa ir saskābusi. Man vienmēr ir bijis žēl izmest labu ēdienu, tāpēc sāku meklēt veidus, kā šo procesu palēnināt, neizmantojot nekādu “smago risinājumu”. Izrādās, ka risinājums ir pavisam vienkāršs un atrodams katrā virtuvē.
Kāpēc ēdiens siltumā sabojājas tik ātri
Mēs visi zinām, ka siltums ir galvenais iemesls, kāpēc produkti sāk bojāties. Tiklīdz zupa vairs nevārās un tās temperatūra nokrītas līdz istabas siltumam, tajā sāk darboties dažādi procesi. Īpaši tas attiecas uz sātīgām gaļas zupām vai dārzeņu sautējumiem, kur ir daudz barības vielu.
Ja virtuvē ir silts, baktērijas jūtas kā kūrortā. Tās sāk vairoties ļoti strauji, un jau pēc dažām stundām zupas garša sāk mainīties. Sākumā parādās neliels skābums, tad virspusē var pamanīt sīkus burbulīšus, un beigās ēdiens kļūst pilnībā nederīgs. Šis process notiek nemanāmi, un bieži vien mēs tikai no rīta, paceļot vāku, saprotam, ka katls būs jāizlej izlietnē.
Vienkāršs paņēmiens svaiguma saglabāšanai
Lai pasargātu zupu no pāragras saskābšanas, var izmantot pavisam parastu galda etiķi. Tas darbojas kā dabisks konservants, kas neļauj tām tik ātri pārņemt katla saturu. Ideja ir pavisam vienkārša: skāba vide nav draudzīga mikroorganismiem, tāpēc tie tajā vairojas daudz lēnāk.
Kad zupa ir gatava un tikko noņemta no uguns, tai var pievienot burtiski dažus pilienus etiķa. Kamēr šķidrums vēl ir karsts, etiķis tajā vienmērīgi izplatās un paspēj nedaudz “iemīkstināties” savā garšā. Tas nemaina zupas kopējo garšas buķeti, ja vien netiek pieliets par daudz. Šī metode ir palīdzējusi man ne vienu reizi vien, kad esmu zinājusi, ka zupa vēl pāris stundas stāvēs uz plīts, pirms tā būs pietiekami atdzisusi ledusskapim.
Kādu etiķi labāk izvēlēties
Lai gan parastais 9% galda etiķis savu darbu paveic izcili, es personīgi dodu priekšroku ābolu vai vīna etiķim. Tiem ir maigāks aromāts un tie nepiešķir ēdienam to specifisko, aso smaržu, kas raksturīga parastajam etiķim.
Ābolu etiķis: Tas ir lieliski piemērots dārzeņu zupām un borščam. Tajā esošās augļu skābes pat uzlabo garšu, padarot to izteiksmīgāku.
Vīna etiķis: Baltvīna etiķis labi sader ar gaišajām zupām vai krēmzupām, savukārt sarkanvīna etiķis piestāvēs tumšākām un sātīgākām gaļas zupām.
Galvenais noteikums šeit ir mērenība. Uz vidēja izmēra katlu pilnīgi pietiek ar trim līdz pieciem pilieniem. Ja piešausiet veselu karoti, tad gan zupa garšos pēc marinādes, un tas vairs nebūs tas, ko mēs vēlamies panākt.
Svarīgi soļi pēc etiķa pievienošanas
Kad etiķis ir pievienots, zupa ir kārtīgi jāizmaisa. Tas ir svarīgi, lai skābā vide būtu visā katla tilpumā, nevis tikai augšpusē. Pēc tam es parasti atstāju vāku nedaudz pavērtu, lai tvaiks iet ārā un zupa dziest dabiskā veidā.
Nevajadzētu arī paļauties uz to, ka tagad zupa var stāvēt uz plīts divas dienas. Šis paņēmiens ir domāts kā “drošības spilvens” tām 8–10 stundām, kamēr ēdiens dziest vai kamēr mēs par to esam aizmirsuši. Tiklīdz jūtat, ka katls ir kļuvis remdens, tas uzreiz ir jāliek ledusskapī. Nekas neaizstās aukstumu, kad runa ir par ilgstošu uzglabāšanu.
Kā izvairīties no kļūdām
Viena no biežākajām kļūdām ir etiķa pievienošana jau pilnīgi atdzisušai zupai. Tajā brīdī tas vairs nepalīdzēs, jo procesi var būt jau sākušies. Otrs svarīgs moments ir tīrība. Vienmēr pārliecinieties, ka karote, ar kuru maisāt zupu vai garšojat to gatavošanas beigās, ir pilnīgi tīra. Arī šķīvjiem un kausiņam jābūt sausiem un tīriem, jo jebkurš svešķermenis katlā tikai paātrina bojāšanos.
Vēl viens ieteikums no pieredzes: ja zupa ir ļoti bieza, piemēram, soļanka vai sātīgs pupiņu sautējums, tie bojājas vēl ātrāk nekā parastie buljoni. Šādos gadījumos etiķa pilieni ir gandrīz vai obligāti, ja neesat pārliecināti, ka varēsiet ēdienu laicīgi ielikt aukstumā.
Šis vienkāršais triks man ir aiztaupījis daudz sarūgtinājuma brīžu pie plīts. Tas neprasa ne naudu, ne īpašas pūles, tikai nedaudz uzmanības pašā gatavošanas noslēgumā. Reizēm tieši šādi sīkumi ir tie, kas padara saimniekošanu virtuvē vieglāku un mierīgāku.
Vai arī jums ir kādi savi pārbaudīti paņēmieni, kā saglabāt ēdienu svaigu pēc iespējas ilgāk? Varbūt izmantojat kādas citas dabīgas sastāvdaļas? Padalieties ar savu pieredzi komentāros, būs interesanti palasīt!
